Sportings ir šaušanas sporta veids, kad ar gludstobra (bises) šaujamieročiem tiek šauts pa imitētiem putnu lidojumiem, izmantojot īpaši pielāgotus mērķus, tādējādi radot dažādas situācijas, kas raksturo medībās notiekošo. Tautas valodā runājot var vienkārši teikt, ka sportings ir šaušana pa lidojošiem mērķiem (māla šķīvīšiem). 

Atšķirībā no stenda šaušanas pa standartizētiem mērķiem, kā tas notiek apaļajā (angļu val. -skeet) vai tranšeju stendā (angļu val. - trap), sportingā šķīvīšu lidojumi tiek pietuvināti putnu lidojumiem vai mazo medījumu kustībai dabā. Var apgalvot, ka sportings ir medībām dabā vispietuvinātākais sporta veids.

Šaušana ar medību bisēm pa dzīviem putniem vai mākslīgiem mērķiem pastāv jau kopš 17.gadsimta, ko izmantoja mednieki, lai trenētos medībām vai sacenstos savā starpā. Pirmos noteikumus, kas regulē šīs darbības, pieņēma tikai 19.gadsimtā. Šos noteikumus izmantoja, lai pārvērstu vienkāršu izklaidi par sporta pasākumiem. Kopš 20.gadsimta otrās puses šaušanu uzskata par elitāru un prestižu sporta veidu. Sportingu mēdz dēvēt par golfu ar bisi.

Sportings Latvijā ir 20 gadus un pēdējā laikā tas ieguvis milzu popularitāti. Bez sportistiem,  sportinga sacensībās vismaz pāris reizes gadā piedalās arī vienkāršie mednieki, lai uzlabotu savas prasmes, parasti, pirms pīļu medību sezonas atklāšanas.

Zem vārda "sportings", šobrīd Latvijā ir apvienotas vairākas disciplīnas - sportings, kompak sportings un angļu sportings. Katrā disciplīnā ir atšķirīgi noteikumi, bet visas disciplīnas ir aizraujošas, interesantas, prasa augstu koncentrēšanās spēju un ieroča pārvaldīšanas prasmes.

Sportinga Federācija aicina ikvienu interesentu izmēģināt savas prasmes šaušanā par lidojošiem mērķiem un, iespējams turpmāk, nevarēsi sevi iedomāties bez šī sporta veida.

Vai zināji?

Piedaloties sportinga sacensībās, īpaši ārzemēs, bieži dzirdam tādus apzīmējumus kā "trap", "pull", "no bird". Īpaši jocīga var likties angliski runājošo šāvēju komanda padot mērķi – "pull" (velc). Šobrīd mērķiem vairs nav nekāda sakara ar putniem, lai arī tie atdarina putnu lidojumus, tāpat kā var likties jocīgi – ko šāvējs liek vilkt? Taču visi šie nosaukumi cēlušies no sportinga vēstures. Jau karalienes Viktorijas laikā, kad Lielbritānija piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu, parādījās jauna turīgo mednieku aizraušanās – šaušana pa lidojošiem mērķiem.

Ap 1900. gadu tika organizētas pirmās sacensības šaušanā pa lidojošiem mērķiem laukumā, kurš līdzinājās mūsdienu trapa laukumam. Nosaukums, kas vēlāk izvērtās atsevišķā šaušanas disciplīnā – "trap" cēlies no kastēm (trap box), kurās turēja baložus līdz to palaišanai šāvēja priekšā.

Savukārt šāvējs deva komandu padotajiem atbrīvot mērķi pavelkot nost kastes vāku – pull. Ja pavelkot vāku balodis neizlidoja, personāls skaļi sauca "no bird". Komanda "pull" saglabāja savu nozīmi, kad aizliedza šaušanu pa dzīviem mērķiem un mērķu palaišanai tika izmantotas mērķu mešanas mašīnas, kuras tāpat sauca par "trap", bet iedarbināja pavelkot saiti vai rokturi.

Šīs komandas, apzīmējumi, nosaukumi tik ļoti dziļi nosēdušies šāvēju tradicionālajā saziņā, ka tiek lietoti šāvēju valodā šobrīd visā pasaulē.